ASV loma globālajā sabiedrībā (4. turpinājums)

Turpinot ieskatu politisko zinātņu eksperta Zbigņeva Bžežinska grāmatā “Izvēle” – par Amerikas Savienoto Valstu lomu globālajā sabiedrībā, šoreiz pakavēsimies pie ASV un Tuvo Austrumu zemju attiecībām.

Iepriekšējā reizē runājām par saistību starp terorismu un atomieroču izplatīšanos. Tas, bez šaubām, rada draudpilnu perspektīvu. Taču to nedrīkst balstīt uz abstraktiem formulējumiem par “ļaunumu” vai vienīgi amerikāņu potenciālu. Šo jautājumu sarežģī fakts, ka dažādas pozīcijas, ko ASV pieņem atomieroču attīstībā, nav bijušas īpaši lineāras. ASV ir atbalstījušas angļu centienus iegādāties atomieročus, slepeni sekmējušas šādus pašus franču centienus, iecietīgi izturējušās pret Izraelas bruņošanās centieniem, pasīvi pieņēmušas Ķīnas, Indijas un Pakistānas centienus, un nav bijušas pietiekami modras, glabājot savus, ar atomieročiem saistītos noslēpumus. Pietiekami motivēts ir kritiķu atzinums, ka nesen izrādītās amerikāņu raizes par atomieroču izplatīšanos ir novēlotas.

Nav šaubu, ka Amerikas Savienotajām Valstīm pieder potenciāls pakļaut jebkuru Tuvo Austrumu zemi, palīdzēt Izraelai saglabāt gan savu drošību, gan teritoriālo kontroli pār Gazas sektoru un Rietumu krastu, kā arī atbalstīt tās militārās pretterorisma, jeb “soda” akcijas pret Sīriju. Šādi soļi saistītos vismaz ar īstermiņa ieroču izplatību. Taču līdzīgas iniciatīvas vairotu antiamerikānisku noskaņojumu un tiktu interpretētas kā acīmredzama kolonizētāju griba uzspiest šim reģionam jaunu kārtību.

Amerikas pozīcija Eiropā tādējādi būtu nopietni kompromitēta, cīņa ar terorismu kļūtu vienīgi par amerikāņu iniciatīvu un tai būtu galvenokārt anti-islama raksturs. Šai gadījumā Bžežinskis uzskata, ka Samuela Hantingtona izvirzītā “civilizāciju sadursmes” vīzija varētu pārvērsties pravietojumā, kas īstenojies pats par sevi.

Vienpusēja savas gribas uzspiešanas politika vestu pie starptautiskas situācijas, kurā nelegāla masu iznīcināšanas ieroču iegāde kļūtu par ļoti svarīgu prioritāti tām valstīm, kas nedomā sevi iebaidīt. Tās vēl vairāk censtos atbalstīt teroristiskas grupas, kuras, atriebības alku vadītas, būtu gatavas veikt anonīmus uzbrukumus Amerikas Savienotajām Valstīm, izmantojot masu iznīcināšanas ieročus.

11. septembra atentāts ir pavēris ceļu tiem, kas ir pārliecināti, ka valstis, kuras ir konfliktā ar musulmaņiem – kā Krievija, Ķīna, Izraēla un Indija – ir jāuzskata par pirmajiem un dabiskajiem Amerikas Savienoto Valstu partneriem . Dažas amerikāņu kreisās, neokonservatīvās un reliģisko fundamentālistu grupas uzskata, ka Amerikai ir jālieto savs potenciāls, lai iznīcinātu islama radikālismu un šo reģionu “padarītu par labvēlīgu” Izraēlai. Bžežinskis atgādina, ka bailes no terorisma šādu orientāciju padara pievilcīgu daudzu Amerikas iedzīvotāju vidū.

Vienā no saviem rakstiem reportiere Džeina Perleza norāda, ka “pret ASV vērsts naids sakņojas pārliecībā, ka Buša administrācija atbalsta Izraēlu uz palestīniešu rēķina un ka šāda pārliecība arābu pasaulē ir sasniegusi milzu apmērus”. Perlezas teiktajam pievienojas arī Karena de Janga. Viņa atgādina, ka arābu naids pret Ameriku “slēpjas galvenokārt tajā, ko arābi uzskata par vienaldzību un izpratnes trūkumu attiecībā uz Tuvo Austrumu reģionu, un tai pašā laikā ASV īpašo noslieci uz Izraēlas pusi arābu-izraeliešu konfliktā”. Pagājušā gada martā aģentūras Zogby International veiktā aptauja arābu zemēs liecina, ka arābi ir gandrīz vienisprātis par to, ka ASV iejaukšanos Irākā ir vadījušas Izraēlas intereses.

Izraela, sākot no sešdesmito gadu vidus, ir bijusi Amerikas iecienītākā klientvalsts un vēl nepieredzēti liela finansiālā atbalsta adresāts. Kopš 1974.gada Izraela no Amerikas Savienotajām Valstīm ir saņēmusi 80 miljardus dolāru. Bez tam, neraugoties uz ANO iebildumiem un sankcijām, tā ir baudījusi īpašu Amerikas aizsardzību. Tā kā Izraelai pieder lielākā militārā vara Tuvajos Austrumos, tad eventuālas reģionālās krīzes situācijā, tā var kļūt ne tikai par amerikāņu militāro bāzi, bet sniegt arī nozīmīgu militāro ieguldījumu ikreiz, kad ASV to prasīs.

Tomēr Amerikas un Izraelas intereses Tuvo Austrumu reģionā nesakrīt pilnībā. Amerikas intereses galvenokārt ir stratēģiskas un ekonomiskas, jo Tuvo Austrumu reģions tās apgādā ar enerģiju. Līdz ar to ASV ir izdevīgi saglabāt labas attiecības ar Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu emirātiem. Taču Izraelai šīs ASV un arābu valstu attiecības nav izdevīgas, jo tādējādi tiek ierobežots ASV atbalsts Izraelas teritoriālajiem centieniem, bet arābi cenšas panākt Amerikas atbalstu saviem pārmetumiem, kas adresēti Izraelai.

Galvenais no šiem pārmetumiem attiecas uz palestīniešu jautājumu. Ir pagājuši jau 35 gadi, kopš Izraela veica Gazas sektora un Rietumu krasta okupāciju, taču galējais palestīniešu tautas statuss vēl joprojām ir neskaidrs. Šis fakts pastiprina un arābu skatījumā arī attaisno musulmaņu ienaidu pret Izraelu. Bez tam musulmaņu prātā tas nostiprina ideju, ka Izraela šai reģionā ir svešiniece, tā ir pārejoša koloniāla vara. Kamēr arābi uzskatīs, ka Amerika atbalsta izraeliešu represijas pret palestīniešiem, tikmēr amerikāņu spējas mazināt pret sevi vērstas naida jūtas, būs samērā niecīgas. Bžežinskis uzskata, ka tas ierobežo arī jebkādu kopēju ASV un Izraelas iniciatīvu veicināt daudzpusēju politisko un ekonomisko sadarbību Tuvo Austrumu reģionā.

(Turpinājums sekos)