Kada ir Amerikas Savienoto Valstu loma globālajā sabiedrībā? Uz šo jautājumu atbildi
cenšas sniegt ASV politologs Zbigņevs Bžežinskis, kura grāmatā “Izvēle” turpinām ielūkoties
Vatikāna radio raidījumos un šai Internet lappusē. Amerikas Savienotajām Valstīm pieder
milzīgs politiskais, militārais, ekonomiskais un kultūras potenciāls, kuru tās var
izmantot gan savā, gan arī visas pasaules labā. Taču šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk
stipro lielvalsti māc raizes, pirmkārt, par savu drošību.
Bžežinskis raksta, ka savā suverēnas valsts vēsturē, Amerikas Savienotās Valstis par
normu ir uzskatījušas drošību, bet katru vismazāko nestabilitāti ir vērtējušas kā
kļūmi. Globalizācijas ērā, savukārt, nestabilitāte būs pastāvīga realitāte un nemitīgas
rūpes izraisīs nacionālās drošības meklējumi. Tā rezultātā, noteikt, cik liels briesmu
līmenis ir pieļaujams, kļūs par savdabīgu politisko prasību zemei, kas šobrīd atrodas
pasaules hegemona lomā.
Bžežinskis nosauc veselu virkni iespējamu scenāriju, ko varētu radīt pašreizējie starptautiskie
konflikti:
pirmais – stratēģisks karš starp ASV un Krieviju, un iespējams, pēc apmēram 20 gadiem
- starp ASV un Ķīnu, kā arī starp Ķīnu un Krieviju;
otrais – vietējie konflikti, piemēram starp Indiju un Pakistānu, vai starp Izraelu
un Irānu;
trešais – etniskie kari, jo īpaši tādās zemēs kā Indonēzija un Indija, ko apdzīvo
vairākas etniskās grupas;
ceturtais – dažādas tā dēvētās “nacionālās atbrīvošanās” kustības, kurās apspiestie
cīnās pret patiesu vai arī iedomātu uzkundzēšanos. Šeit Bžežinskis min Latīņamerikas
indiāņus, čečenu kaujiniekus, palestīniešus Izraelā;
piektais – ieročus sakrājušo nabadzīgo zemju uzbrukumi kaimiņzemēm;
sestais – nelegālo ieceļotāju veiktie terorakti citās zemēs, tādi kā 11. septembra
precedents Amerikas Savienotajās Valstīs;
septītais – terorisms informātikas jomā ar mērķi destabilizēt sabiedriskās infrastruktūras.
Bžežinskis nešaubās, ka amerikāņu iesaistīšanās Tuvējo Austrumu konfliktā ir galvenais
terorisma cēlonis pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Tādā pašā veidā angļu iesaistīšanās
Ziemeļīrijas konfliktā, ir izskaidrojums tam, ka Londona, ieskaitot karalisko ģimeni,
ir kļuvusi par Īrijas republikāņu armijas atriebības mērķi. Angļi ir centušies atrisināt
šo problēmu gan politiskā, gan militārā līmenī. Amerika, savukārt, ir izrādījusi neparastu
atturību tā vietā, lai novērtētu terorisma politisko dimensiju un identificētu to
ar savu politisko kontekstu.
ASV necenšanās atzīt saikni starp 11. septembra notikumiem un neseno politisko vēsturi
Tuvējos Austrumos, ir kļuvusi par bīstamu negācijas formu. Tam piemērs ir 2002. gada
pavasarī izrādītā ASV tendence pat ekstrēmākās izraeliešu veiktās represijas formas
pret palestīniešiem uzskatīt par cīņu pret terorismu. Nevēlēšanās atzīt vēsturisku
saistību starp terorismu, kas vērsts pret Amerikas Savienotajām Valstīm un Amerikas
Savienoto Valstu saistību ar Tuvējo Austrumu problēmu, vēl vairāk apgrūtina stratēģiskas
atbildes pieņemšanu, lai novērstu terorismu.
Sākotnējais pasaules atbalsts Amerikas Savienotajām Valstīm pēc 11. septembra atentāta
bija gan patiesas draudzības, gan lojalitātes izrādīšana. Tomēr tas nenozīmēja, ka
pasaule ir vienās domās ar Ameriku tās apdraudētības interpretācijā. Kad šāda interpretācija
pieņēma retorisku formu un tika izteikta aizvien asākā valodā, kas savu kulmināciju
sasniedza vārdos “ļaunuma perēklis”, amerikāņu perspektīvu cīņā pret terorismu aizvien
vairāk aptvēra politiskais konteksts. Tāpēc nav jābrīnās, ka sešus mēnešus pēc 11.
septembra notikumiem, gandrīz vienbalsīgais atbalsts Amerikas Savienotajām Valstīm
pārtapa par aizvien pieaugošu skepsi pret ASV oficiālo “kopējā drauda” formulējumu.
Tas Ameriku nostāda aizvien lielākas izolētības stāvoklī, kas viena pati mēģina atrisināt
savas apdraudētības jautājumus.
ASV raizes par iespējamo Irānas un Irākas apbruņošanos ar masu iznīcināšanas ieročiem
un tai pašā laikā ASV vienaldzību pret faktu, ka šādi ieroči pieder Izraelai, var
izskaidrot ar Izraelas saprotamo vēlēšanos, lai šīs valstis būtu neapbruņotas.
Bžežinskis uzskata, ka arī Ziemeļkorejas pieskaitīšana “ļaunuma perēklim” tiek interpretēta
kā pūliņi aizēnot amerikāņu centienus - pēc Izraelas veiktā spiediena, atbruņot Irāku
un Irānu.