Beatifikācijas svinības bez pāvesta

Vasarsvētku priekšvakarā svētā Pētera bazilikā notika beatifikācijas svinības. Altāru godā tika paaugstinātas divas garīgās māsas: spāniete Ašensione Nikola Goņi un vāciete Marianne Kope. Abas savu dzīvi ziedoja Dievam, kalpojot trūkumcietējiem un slimniekiem. Abas bija misionāres un apustules.

Pirmdien 16. maijā Pāvila VI zālē Benedikts XVI tikās ar svētceļniekiem, kuri sestdienas vakarā piedalījās beatifikācijas svinībās. Jau ziņots, ka tās vadīja Kanonizāciju lietu kongregācijas prefekts Žožē Saraiva Martins.

Marianna Kope piedzima 1838. gada 23. janvārī Hapenhaimā, Vācijā, daudzbērnu ģimenē. Pēc diviem gadiem viņas ģimene emigrēja uz Ameriku. Uz dzīvi tā apmetās Utikas pilsētiņā netālu no Ņujorkas. Piecus gadus viņa strādāja vilnas pārstrādes fabrikā. 1862. gadā Marianna iestājās Sirakūzu Trešā ordeņa franciskāņu klosterī, kur pavadīja divdesmit gadus.

Viņa bija vienīgā no māsām, kura atsaucās Honolulu bīskapa aicinājumam doties uz Moloku salu, lai apkoptu lepras slimniekus. Misijas sākumā Marianna Kope strādāja Vailuku slimnīcā, bet 1887. gadā atvēra aprūpes māju Moloku salā. Viņa bija pirmā māsa, kas ieradās šajā „nolādētajā salā”, kur tolaik dzīvoja tēvs Damians, būdams jau ļoti slims. Māsa ar apbrīnojamu pacietību un dedzību rūpējās par spitalīgajiem. Viņu sauca par Moloku salas varoni un mocekli, lepras slimnieku māti.

Māsa Ašensione Nikola Goņi piedzima 1868. gadā Tafalla-Navarrā, Spānijā. Četrpadsmit gadu vecumā iestājās svētās Rozes no Limas kolēģijā, ko vadīja dominikāņu māsas. Viņa meklēja savas dzīves aicinājumu. 1885. gadā Ašensione uzsāka noviciātu dominikāņu klosterī, bet gadu vēlāk salika svētsolījumus. Viņai tika uzticēts skolotājas pienākums, ko veica vairāk nekā 28 gadus.

Māsa vēlējās doties uz tālām zemēm, lai palīdzētu nabagiem un slimiem. Tolaik no Peru ieradās dominikāņu brālis, bīskaps Romons Zubieta, lūdzot māsas uzņemties slimnieku aprūpi šajā valstī. Ašensione kopā ar vēl divām māsām ieradās Peru mūžamežos, kur atvēra misiju centru. Viņas misionārā dzīve bija ciešanu pilna, taču tajā pašā laikā arī apustulisko augļu bagāta. Māsa veica ceļojumus uz Eiropas valstīm un Ķīnu. Ticības vadīta viņa ziedoja savu dzīvi cilvēku pestīšanai.

sk