ASV loma mūsdienu pasaulē. Ieskats Zbigņeva Bžežinska grāmatā "Izvēle"

Vairākas Austrumeiropas zemes, tai skaitā Latviju, šai pavasarī ir apmeklējis ASV prezidents Džordžs Bušs un ikreiz, tiekoties ar šo valstu vadītājiem, uzsvēris demokrātijas nozīmi. Kāda ir ASV prezidenta ārzemju misija un kādi faktori ietekmē Amerikas Savienoto Valstu ārzemju politiku vispār?

Uz šo jautājumu atbildi cenšas sniegt politisko zinātņu eksperts Zbigņevs Bžežinskis. Dzimis 1928. gadā Varšavā, poļu diplomāta ģimenē, Bžežinskis kopā ar vecākiem ir dzīvojis Francijā, Vācijā, vēlāk pārcēlies uz Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Studējis politiskās zinātnes Makgila, Hārvardas un Kolumbijas universitātēs.

Bijis politisko zinātņu pasniedzējs un vēlāk padomnieks ASV prezidentu Kenedija un Džonsona admninistrācijas locekļiem. Prezidenta Kārtera laikā Bžežinskis bija prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos. Aukstā kara gados Zbigņevam Bžežinskim piederēja nozīmīga loma ASV attieksmes veidošanā pret Austrumeiropu, tai skaitā Baltijas valstīm, kuru okupāciju Amerikas Savienotās Valstis nekad nav atzinušas.

Šobrīd Zbigņevs Bžežinskis ir ASV Starptautisko studiju centra padomnieks un ārzemju politikas profesors Džona Hopkinsa universitātē. Nesen ir iznākusi arī viņa grāmata ar nosaukumu “Izvēle”. Tās nosaukums oriģinālvalodā ir “The Choice: Global Domination or Global Leadership” un tā publicēta Ņujorkā, 2004. gadā , Basic Books izdevniecībā. Liela uzmanība šai grāmatai ir pievērsta Itālijas jezuītu žurnālā La Civiltà Cattolica , kur ar grāmatas saturu lasītājus iepazīstina tēvs Džons Navone. Ar viņa palīdzību ielūkosimies arī mēs šai grāmatā, kas īpašu aktualitāti iegūst tieši šo dienu kontekstā, pēc Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vizītes mūsu dzimtenē un tai sekojošā Krievijas un Gruzijas apmeklējuma.

Grāmatā “Izvēle” Zbigņevs Bžežinskis atgādina amerikāņiem, ka viņu potenciālu, jeb varenību nekādā gadījumā nedrīkst jaukt ar visvarenību. Amerikas un visas pasaules labklājība ir savstarpēji saistīta. Paniskās bailes vienīgi par Amerikas drošību, uzsvars, kas apsēstības un tuvredzības ietekmē tiek likts uz terorismu, un vienaldzība politiski nestabilās cilvēces priekšā nevairo ASV drošību un nav saskaņā ar visas pasaules efektīvo nepieciešamību pēc amerikāņu līderlomas. Ja Amerika necentīsies harmonizēt savu nospiedošo varu un savu vilinošo un reizē nedrošo sociālo pievilcību, tā var atskārst, ka atrodas viena un apdraudēta aizvien pieaugošajā globālajā haosā.

Grāmatā “Izvēle” Zbigņevs Bžežinskis apgalvo, ka amerikāņu potenciāls un globalizācija ir mūsdienu pasaules dominantes, kā arī šīs pasaules ērkšķaino dilemmu cēlonis. ASV potenciāls, kuram nav bijis vēsturisku precedentu, ir pasaules drošības galvenais avots, tomēr neraugoties uz to, amerikāņi šodien jūtas nedrošāki nekā jebkad agrāk. Globālā savstarpējā atkarība un visas cilvēces politiskā atmoda dod priekšroku amerikāņu kundzībai un tai pašā laikā arī antiamerikāniskam noskaņojumam, izraisa dusmas un piešķir varu Amerikas ienaidniekiem, izmantojot aizvien destruktīvāku tehnoloģiju attīstību.

Bžežinskis apgalvo, ka Amerikas Savienotās Valstis, hegemoniskā veidā aizstāvot nacionālo suverenitāti, šobrīd ir galvenais pasaules stabilitātes garants, neraugoties uz to, ka amerikāņu sabiedrība piekrīt globālajām tendencēm, kas vājina tradicionālo nacionālās suverenitātes jēdzienu. Amerikāņu potenciāla un sociālā dinamisma sinerģija var rosināt pakāpenisku globālas, uz kopējām interesēm balstītas kopienas veidošanos. Taču šie paši faktori, ja starp tiem tiek radīts konflikts, pasaulē var izraisīt vēl lielāku nekārtību un atstāt Ameriku aplenktības stāvoklī.

(turpinājums sekos)

iš