Vai Vecā kontinenta garīgais mantojums stiprina mūsdienu Eiropas struktūras? Kādas
morālās normas jāievēro Eiropas Savienībā dzīvojošiem katoļiem? Kas kavē Eiropas politisko
vienotību? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklējamas Eiropas Bīskapu konferenču
padomes (COMECE) izdotajā dokumentā ar nosaukumu „Eiropas Savienības nākotne un katoļu
atbildība”.
Tas izdots sakarā ar Eiropas dienu, kas tika atzīmēta 9. maijā. Vairāk nekā 60 lappušu
biezo dokumentu izstrādāja starptautiska teologu un filozofu grupa franču arhibīskapa
Hipolita Simona vadībā.
Dokumenta pirmā daļa veltīta Roberta Šūmana pirms 55 gadiem parakstītās deklarācijas
analīzei Eiropas apvienošanās procesa vēsturiskajā gaismā. Tajā norādīti integrācijas
pamatnoteikumi: miers un izlīgšana Eiropā, brīvība un neatkarība, saimnieciskā un
sabiedriskā taisnība un solidaritāte.
Dokumenta otrā daļa saucās „Cita Eiropas vēsture”. Eiropas Bīskapu konferenču padome
norāda uz Centrālās un Austrumeiropas valstu traģisko likteni, sākot no Ribentropa-Molotova
pakta līdz Jaltas līgumam.
Trešajā daļā tiek runāts par katoļu ieguldījumu Eiropas apvienošanās procesā. Norādīts,
ka kristīgās dzīves pamats ir Jēzus Kalna mācība. Astoņas svētības ir kā eksāmens,
kuru kristietis Eiropas realitātē dažreiz nespēj nokārtot. Taču tas nenozīmē, ka Evaņģēlijs
būtu zaudējis savu nozīmi. Katoļu atvērtība un solidaritāte ir laba skola jaunajai
paaudzei – uzskata dokumenta autori. Viņi norāda uz vairākiem izaicinājumiem Eiropas
vienotības veicināšanā: ekumēnisms, starpreliģiskais dialogs, komūnija.
Dokumentā „Eiropas Savienības nākotne un katoļu atbildība” norādīts arī uz Baznīcas
sociālās mācības elementiem, kuri ir kļuvuši par pamatu kontinenta integrācijā. Bez
miera, kārtības, personas cieņas respekta nav iedomājama jauna un vienota Eiropa.