Pāvesta Benedikta XVI ģerbonis

Benedikts XVI savā pāvesta ģerbonī ir vēlējies attēlot Bavārijas senās tradīcijas. Visi elementi, kas bija attēloti vispirms Minhenes-Frīzingas arhibīskapa un vēlāk Ticības mācības kongregācijas prefekta ģerbonī, tiek pārņemti arī jaunajā – pāvesta ģerbonī.

Trīsdaļu ģerbonī vispirms tiek atpazīts “Frīzingas maurs”. Maura galva, ko rotā kronis, bija attēlota jau senās Frīzingas diecēzes-hercogistes ģerbonī 1316. gadā, bīskapa Konrāda III laikā un nemainīgi palika līdz šīs zemes sekularizācijai 1802. gadā. Taču arī vēlākā laika periodā visi Minhenes-Frīzingas arhibīskapi (arhidiecēze tika izveidota 1817. gadā) savā ģerbonī attēloja šo Caput Aethiopum – etiopieša galvu. Tāds pats attēls šodien rotā arī pašreizējā Minhenes-Frīzingas arhibīskapa Frīdriha Vettera ģerboni. Bez tam, tas ir ie tverts arī jaunajā Minhenes arhidiecēzes ordinārija logo.

Vēl viens īpaši raksturīgs elements jaunā pāvesta ģerbonī ir lācis, kuram mugurā attēlota nasta – tā dēvētais “Korbinjano lācis”. Šim attēlam par pamatu ir ņemta leģenda par bīskapu Korbinjano, kas VIII gadsimtā sludināja Evaņģēliju senajā Bavārijā. Šis bīskaps tiek godināts kā Minhenes-Frīzingas arhidiecēzes garīgais tēvs un debesīgais aizbildnis.

Bīskapam Korbinjano atrodoties ceļā uz Romu, uzbruka lācis un saplosīja viņa nastu nesēju dzīvnieku. Svētais prasīja, lai nu lācis pats uzņemas nest viņa nastu līdz Romai. Lācis paklausīja. Ierodoties Romā, bīskaps lāci atlaida un tas atgriezās savas dzimtenes mežos. Šīs leģendas simboliskā jēga slēpjas tajā, ka kristietība spēja pieradināt mežonīgo pagānismu un senajā Bavārijā likt pamatus jaunai un cēlai kultūrai. Korbinjano lācis simbolizē arī “Dieva nesēju”, jeb kristīgās kalpošanas nebūt ne vieglo nastu.

Trešajam elementam, kas ietverts pāvesta ģerbonī – gliemežvākam, piemīt vairākas simboliskas nozīmes. Gliemežvāks pirmkārt, ir saistīts ar pazīstamo leģendu par bīskapu un Baznīcas doktoru, svēto Augustīnu. Reiz, kad Augustīns pastaigājās gar jūru, meditējot par Dieva Trīsvienības noslēpumu, viņš satika pusaudzi, kurš gliemežvākā smēla jūras ūdeni un lēja to nelielā bedrītē. Kad Augustīns pajautāja, ko zēns darot, viņš atbildēja, ka pārlejot jūru šai bedrītē. Tādējādi, gliemežvāks simbolizē ieniršanu bezgalīgajā dievišķības jūrā.

Gliemežvāka simbols ir saistīts arī ar paša Ratcingera personību. Savas zinātniskās karjeras sākumā, 1953. gadā profesora Gotlība Zongena vadībā Minhenes universitātē viņš aizstāvēja doktora disertāciju teoloģijā. Disertācijas nosaukums bija “Dieva tauta un mājoklis svētā Augustīna Baznīcas mācībā”.

Gliemežvāks, būdams svētceļnieka simbols, īpašā veidā saistās arī ar Vatikāna II koncilu, proti ar “Dieva svētceļojošo tautu”, par kuras ganu sevi apzinās pāvests Benedikts XVI. Būdams vēl Minhenes-Frīzingas arhibīskaps, arī šo simbolu viņš bija izvelējies savā bīskapa ģerbonī. Gliemežvāks ir redzams arī tā dēvētajā Skotu klosterī (Schottenkloster) Rēgensburgā, kura telpās atrodas Katoļu garīgais seminārs. Šeit pašreizējais pāvests kādreiz pasniedza teoloģiju.

Vērojot pāvesta Benedikta XVI ģerboni, uzmanību piesaista arī tas, ka virs ģerboņa ir attēlota bīskapa cepure “mitra”, nevis kronis “tiāra”, kā tas ir bijis visiem iepriekšējiem pāvestiem. Ģerboņa apakšā, savukārt, skatāms metropolīta pallijs. Ģerboņa krāsas pagaidām vēl atrodas pētniecības stadijā.

iš