Romas bīskaps Benedikts XVI pagodina apustuļa Pāvila piemiņu

25. aprīlī pulksten 18.15 minūtēs Benedikts XVI ieradās svētā Pāvila bazilikā Ostienses ielā, lai šeit pagodinātu Tautu apustuļa piemiņu. Pirms ieejas bazilikā, Svētais tēvs sasveicinājās ar atrijā sanākušajiem ļaudīm, pārsvarā Romas pilsētas iedzīvotājiem. Jo īpaši sirsnīga bija pāvesta tikšanās ar bērniem un invalīdiem.

Svēto tēvu dievnamā pavadīja tā aprūpētāji – benediktiešu ordeņa locekļi. Jaunais Romas bīskaps nometās ceļos pie kapa, virs kura uzbūvēta svētā Pāvila bazilika. Atgādināsim, ka saskaņā ar senu tradīciju, apustulis Pāvils, kas gāja bojā mocekļa nāvē imperatora Nerona vajāšanu laikā, tika apbedīts kādai bagātai romietei piederošajā zemes gabalā Ostienses ielā. Virs šīs vietas imperators Konstantīns lika uzbūvēt baziliku svētā apustuļa godam. Nesen veiktajos arheologu izrakumos zem bazilikas tika atrasts sarkofāgs un plāksne ar uzrakstu “Apustulis Pāvils – moceklis”.

Pēc neilgas uzkavēšanās pie kapa, pāvests Benedikts XVI teica uzrunu, kurā pateicās Dievam par šo pirmo svētceļojumu sava pontifikāta laikā. Jāatgādina, ka Vatikānu un svētā Pāvila baziliku šķir arī diezgan pamatīgs attālums. Pāvests uzsvēra, ka šis ir svētceļojums pie kristīgās misijas saknēm – tās misijas, ko augšāmcēlušais Kristus uzticēja Pēterim, apustuļiem un īpašā veidā Pāvilam, aicinot sludināt Evaņģēliju tautām.

Pāvests atgādināja, ka vēl pirms tam, kad Dievišķā apredzība apustuli Pāvilu bija vadījusi uz Romu, viņš šīs pilsētas iedzīvotājiem rakstīja vēstuli – vissvarīgāko, raugoties no Ticības mācības viedokļa. Šai vēstulē apustulis stādījās priekšā kā “Jēzus Kristus kalps, apustulis pēc aicinājuma” ( Rm 1,1).

Pāvests Benedikts XVI, vēršoties pie Romas iedzīvotājiem svētā Pāvila bazilikā, savukārt vēlējās stādīt sevi priekšā ar apustuļa Pāvila vārdiem korintiešiem - proti, kā tas, kuram ir uzticētas “rūpes par visām draudzēm.” (2 Kor 11,28).

Jaunais Romas bīskaps pieminēja sava priekšgājēja Jāņa Pāvila II misiju, viņa daudzos apustuliskos ceļojumus un uzdeva retorisku jautājumu: “Kas gan viņu mudināja uz šādu dinamismu, ja ne mīlestība uz Kristu, kas pārveidoja arī svētā Pāvila eksistenci?”

Pāvests Benedikts XVI lūdzās, lai arī viņā Kungs vairo līdzīgu mīlestību, lai nedod viņam mieru, kad tik ļoti ir nepieciešams sludināt Evaņģēliju mūsdienu pasaulei. Svētais tēvs piebilda, ka Baznīca pēc savas dabas ir misionāra un tās pirmais uzdevums ir evaņģelizācija.

Turpinājumā pāvests sacīja, ka trešā gadu tūkstoša sakumā misionārā sūtība Baznīcai ir aktuāla vairāk nekā jebkad agrāk. Viņš atgādināja svētā Benedikta vārdus, kas ietverti benediktiešu ordeņa regulā. Šī ordeņa locekļi tiek aicināti nekam nedot lielāku priekšroku par mīlestību uz Kristu. Arī svētā Pāvila aicinājums, kas tika saņemts ceļā uz Damasku, lika viņam darīt to pašu, proti, atvēlēt Kristum centrālo vietu savā dzīvē, atstāt visu, lai iepazītu Viņu un Viņa mīlestības noslēpumu, lai vēlāk to varētu sludināt visiem, jo īpaši neticīgajiem. Mīlestība uz Kristu Pāvilam lika sludināt Evaņģēliju ne tikai ar vārdiem, bet ar visu savu dzīvi un visbeidzot - ar dzīvību.

Uzrunas noslēgumā pāvests Benedikts XVI atgādināja, ka XX gadsimts bija ticības moceklības laiks. Pāvests Jānis Pāvils II ir pasludinājis par svētiem un svētīgiem daudzus nesenās vēstures mocekļus. “Ja mocekļu asinis ļauj dīgt jaunai kristietības sēklai, tad trešā gadu tūkstoša sākumā būtu jāsagaida atjaunots Baznīcas uzplaukums, jo īpaši tur, kur tā ir visvairāk cietusi ticības un Evaņģēlija liecināšanas dēļ,” šādu vēlējumu pāvests Benedikts XVI uzticēja svētā Pāvila aizbildniecībai. Apmeklējot viņa godam veltīto baziliku, Svētais tēvs lūdza Tautu apustuļa aizbildniecību, lai Romas katoļu Baznīca, tās bīskaps un visa Dieva tauta ar prieku varētu sludināt un liecināt visiem Kristus Pestītāja Labo vēsti.

iš