Jozefs Ratcingers dzimis 1927. gada 16. aprīlī Marktlā, Pasavas diecēzē, žandarmērijas
komisāra gimenē. 16 gadu vecumā viņš tika iesaukts karadienestā pretaviācijas vienībā.
Tie bija II Pasaules kara pēdējie mēneši. Pēc kara, no 1946. līdz 1951. gadam Ratcingers
studēja filozofiju un teoloģiju Minhenes universitātē un Frīzingas Filozofijas un
teoloģijas augstskolā. No 1953. gadā aizstāvēja doktora disertāciju “Dieva tauta un
mājoklis svētā Augustīna mācībā”.
Jozefs Ratcingers ir strādājis par pasniedzēju Frīzingas, Bonnas, Minsteres, Tībingas
un Ratisbonas universitātēs. Jau 1962. gadā viņš ieguva starptautisko atzinību, kļūdams
par teloģijas konsultantu Ķelnes arhibīskapam, kardinālam Jozefam Fringsam Otrajā
Vatikāna koncilā. Ratcingers deva nozīmīgu ieguldījumu koncila mācībā.
1977. gadā pāvests Pāvils VI viņu nominēja par Minhenes-Frīzingas arhibīskapu. Tai
pašā gadā Pāvils VI Jozefu Ratcingeru iecēla arī kardināla kārtā. 1981. gadā pāvests
Jānis Pāvils II viņam uzticēja Ticības mācības kongregācijas prefekta pienākumus.