Pāvests: arī es upurēju savas ciešanas

Lielās Piektdienas vakarā Romas Kolizejā, pirmo kristiešu moceklības vietā, ticīgie piedalījās Krusta Ceļa dievkalpojumā. Pārdomu autors bija Ticības Mācības kongregācijas prefekts kardināls Jozeps Ratzingers. Pirmo reizi sava pontifikāta laikā Jānis Pāvils Otrais nepiedalījās Krusta Ceļa dievkalpojumā. Ar televīzijas starpniecību viņš bija klātesošs garīgi. Via Crucis sākumā Romas diecēzes ģenerālvikārs kardināls Camillo Ruini nolasīja pāvesta vēstījumu:

"Dārgie brāļi un māsas, Lielās Piektdienas vakarā esmu garīgi kopā ar jums Kolizejā, vietā, kas rada emocionālu pārdzīvojumu, lai piedalītos Via Crucis. Vienojos ar jums lūgšanā: „Mēs pielūdzam Tevi, Jēzu Kristu, un Tevi slavējam, jo ar savu krustu Tu esi atpestījis pasauli”. Jā, mēs pielūdzam un slavējam Dieva Dēla krusta noslēpumu, jo caur Viņa ciešanām un nāvi cilvēcei ir dāvāta jauna cerība.

Krusta pagodināšana aicina mūs uz kādu citu pienākumu, no kura nevaram atteikties: šo misiju svētais Pāvils izsaka ar vārdiem: „Savā miesā papildinu to, kas iztrūkst Kristus ciešanās, par Viņa miesu, kas ir Baznīca” (Kol 1, 24).

Arī es upurēju savas ciešanas, lai piepildītos Dieva plāns un Viņa vārds sasniegtu visus cilvēkus. Esmu tuvu visiem, kuri šajā brīdī ir ciešanu nomākti. Lūdzos par katru no tiem .

Šajā dienā, kad pieminam Kristus ciešanas un nāvi uz krusta, kopā ar jums uzlūkoju un pielūdzu krustu un atkārtoju šodienas liturģijas vārdus: “esi sveicināts, krusts, vienīgā cerība, dāvā mums pacietību un drosmi un pasaulei dod mieru!”

Dodu savu svētību visiem, kuri Via Crucis dievkalpojumā piedalās ar radio un televīzijas starpniecību".

Krusta Ceļa sākumā un beigās krustu nesa Romas ģenerālvikārs kardināls Camillo Ruini. To nesa arī divi franciskāņi no Svētās Zemes, garīgā māsa no Indijas, itāliešu un albāņu ģimenes, laji no Dienvidkorejas un Šrilankas.

Via Crucis ir solidaritātes ceļš. Jēzus, Dieva Dēls ir kopā ar cietošo un grēka nomākto cilvēku. Via Crucis ir arī mācekļu ceļš. “Ja kas grib Man sekot, lai aizliedz pats sevi, ņem savu krustu un seko Man”. Via Crucis ir karaliskais un priesteriskais ceļš. Kristus, Svētā Gara svaidīts, ir Karalis un Augstais Priesteris. Lai gan ceļā uz Golgātu Viņš nenesa karaliskās regālijas un nebija tērpies priesteru drānās, taču zinām, ka Viņa spēks ir mīlestība. Viņš ir mīlestības Karalis. Via Crucis ir paļāvības un cerības ceļš. Jēzus, pieņemot nāvi, mums dāvāja Lieldienu prieku. Via Crucis ir ciešanu un bezgalīgas mīlestības ceļš. Tas ir piedošanas un žēlsirdības ceļš, izlīgšanas un miera ceļš.

Lielās Sestdienas vakarā pulksten 20.00 svētā Pētera bazilikā sāksies Lieldienu nakts dievkalpojums. Svētajā naktī, kurā Kristus augšāmcēlās, Baznīca aicina ticīgos uz kopīgu lūgšanu. Saskaņā ar tradīciju šī nakts tiek pavadīta nomodā Kunga godam.

Svinīgais dievkalpojums sāksies ar uguns pasvētīšanas liturģiju. Tai sekos procesija, kurā tiks nesta Lieldienu svece, kas simbolizē Kristu – pasaules gaismu. Viņš ir augšāmcēlies. Lai līksmi skan Lieldienu zvani, sveicot Jēzu ar uzvaru. Priecājies, zeme, jo Kunga gaisma ir izklīdinājusi grēka tumsu. Priecājies Māte – Baznīca – mirdzoša sava Kunga godībā.

Lieldienu nakts liturģijā pieci katehumeni saņems Kristības, Iestiprināšanas un Euharistijas sakramentus. Svētais Gregors no Nizianzas ir teicis, ka Kristība ir visskaistākā un visbrīnišķīgākā no Dieva dāvanām. Šovakar šo dāvanu saņems pieci katehumeni no Japānas, Itālijas, Peru un Kongo Demokrātiskās Republikas.

sk