Prieks, kas izplūst no Kristus krusta

Lielās Piektdienas vakarā Kolizejā sāksies Via Crucis. Šogad Krusta Ceļa pārdomu autors ir Ticības Mācības kongregācijas prefekts, kardināls Jozeps Ratzingers. Vācu tautības kardinālu lūdzām pie mikrofona.

Eminence, kā uzņēmāt ziņu, ka pāvests tieši Jums ir uzticējis sagatavot Krusta Ceļa apceres?

Ratzingers: No vienas puses bija zināmas šaubas darba apjoma un manas noslogotības dēļ, bet no otras – liels prieks. Savā dzīvē, gadu pēc gada, esmu apcerējis Via Crucis. Varu teikt, ka šis uzdevums man bija mēģinājums savu pārdomu un kontemplācijas augļus nodot universālajai Baznīcai, mēģinājums nodot visas pasaules kristiešiem to, ko Kungs man ir atklājis šo meditāciju laikā.

Kāda ir Jūsu sagatavoto Krusta Ceļa pārdomu vadlīnija?

Ratzingers: Pārdomu galveno domu atradu Kristus vārdos, ko uzrakstījis svētais Jānis: „Ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, tas paliek viens, bet ja mirst, tas nes daudz augļus”. Šajos vārdos ir izteikta Euharistijas, Kunga ciešanu un nāves būtība. Tie atklāj, ka Krusta Ceļš nav tikai Kristus fizisko un garīgo ciešanu virkne, bet gan dziļš, svēts noslēpums. Tas ir process, kurā kviešu grauds krīt zemē, mirst un nes augļus. Citiem vārdiem runājot, ciešanas ir dzīvības atdošana par citiem. Šāds upuris nes augļus un kļūst par dāvanu visiem cilvēkiem.

Dzīvojam Euharistijas gadā. Arī Krusta Ceļa pārdomu temats saistās ar Euharistiju – Kristus mīlestības sakramentu.

Ratzingers: Patiesi, domāju, ka Euharistijas gadā Krusta Ceļa pārdomām bija jābūt saistītām ar Euharistijas noslēpumu. Euharistijā ir klātesošs Krusta Ceļš. Saprotam, ka varam piedalīties Kristus Krusta Ceļā, jo Viņš to ir pārveidojis par dzīvības ceļu, sakot: „kas savu dzīvību paturēs sev, tas to pazaudēs, bet, kas savu dzīvību atdos, tas to iegūs”. Tas arī ir izskaidrojums, ko Krusta Ceļš nozīmēja Kungam un ko tas nozīmē mūsu dzīvē.

Šodien dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā. Kā mūsdienu cilvēkam varam atklāt ciešanu noslēpumu?

Ratzingers: Bez šaubām, šodien nav viegli runāt par to, jo visi esam pret ciešanām. Ciešanas vienmēr ir cilvēka spēju ierobežojums, pārbaudījums, grūtības. Taču tie, kuri ir cietuši, kuri ir mēģinājuši akceptēt, no savas pieredzes zina, ka ciešanas dāvā garīgo spēku, kas palīdz sasniegt ticības briedumu.

Krusta noslēpums arī šodien daudziem ir klupšanas akmens...

Ratzingers: Tā tas ir, jo cilvēkam vienmēr ir grūti saprast kāpēc pasaules pestīšanai bija vajadzīgas tik briemīgas ciešanas. Ne velti svētais Pāvils saka: krusts ir ieļaunojums pagāniem. Mūsdienu cilvēks vēlas izslēgt no savas dzīves visas šīs lietas. Būtībā Kunga krustā piesišana mūs aicina uz taisnību un mīlestību, un tajā pašā laikā tas ir Viņa upuris, sevis dāvāšana. Kungs nesot mūsu ciešanas un mūsu sāpes, pārveidoja pasauli. Ar prātu to saprast nav viegli. Tikai ejot kopā ar Kristu, vienojoties ar Viņu ciešā komūnijā, dāvājot sevi, varam izdzīvot ciešanas un saprast, ka nav mīlestības bez sevis dāvāšanas, bez iziešanas no mūsu šaurās domāšanas, no gribas visu iegūt tikai sev. Mīlestība, kas palīdz mums atvērties un dāvāt sevi citiem, līdzi nes ciešanas. Krusta noslēpumā atklājas mīlestības noslēpums.

Eminence, ko Jūs gribētu teikt tiem, kuri savā dzīvē veic Via Crucis?

Ratzingers: Jāsaka, ka šeit vispārējā formula neder, jo katrs cilvēks ir neatkārtojama personība, katrs cieš savādāk, atšķirīgos apstākļos, katram ir savas problēmas. Ir nepieciešams palīdzēt, lai cilvēks caur savu ciešanu prizmu tomēr spētu saskatīt Kristus krusta spožumu. Līdzjūtot tiem, kuri cieš, un esot tiem blakus, mazpamazām arī paši sākam saprast, ka savas ciešanas vienojot ar Kristus ciešanām, tās iegūst vērtību un jēgu. Tas palīdz pozitīvi pieņemt to, kas pirmajā brīdī, šķita, negatīvs.

Kāda ir jūsu personīgā pieredze šajā jomā?

Ratzingers: Negribu atklāt visus manas dzīves aspektus. Varu teikt, ka visi lielie un nozīmīgie lēmumi, sākot ar priesterības izvēli, universitātes katedras atstāšanu, kas man bija ļoti dārga, ar Minhenes atstāšanu un dzīve Romā, radīja zināma veida ciešanas. Tagad varu teikt, ka tieši tās man deva bagātīgu garīgo pieredzi. Tās bagātināja visu manu dzīvi. Iet kopā ar Kristu nozīmē sasniegt ticības briedumu, kas ļauj mums baudīt dziļu prieku, kas izplūst no Kristus krusta.

sk