Ticīgajiem Lielā Ceturtdiena ir īpaši dārga. Tā ir diena, kad Jēzus Kristus iedibināja
Euharistijas un Priesterības sakramentus, mazgāja kājas saviem apustuļiem, kad, „mīlēdams
savējos, mīleja tos līdz galam”. Ko šodien nozīmē Lielā Ceturtdiena? Pie mikrofona
lūdzu pāvesta nama sprediķotāju, kapucīnu tēvu Raniero Cantalamessu.
Cantalamessa:
Lielā Ceturtdiena ir īpaša diena, kad Baznīca piemin un pateicas par saņemtajām mīlestības
lielajām dāvanām: Kristus Miesu un Asinīm, priesterību, Dieva un tuvākmīlestības bausli.
Tā ir patiesi garīgi dziļa un reliģiski nozīmīga diena.
Vēl nesen Mises galvenais akcents bija upuris. Šodien lielāka uzmanība tiek pievērsta
vakariņu aspektam.
Cantalamessa:
Vienmēr ir jāatceras, un vēstulē “Ecclesia de Eucharistia” par to raksta arī pāvests,
ka Euharistiju nevar dalīt dažādos aspektos. Tā ir taisnība, ka vēstures dažādos posmos
tika vairāk akcentēts viens vai otrs tās aspekts. Kādreiz lielu uzmanību vērsa uz
Kristus reālo klātbūtni un Viņa upuri, šodien uz Komūniju un vienību. Tās visas ir
patiesas realitātes, tie visi ir Mises aspekti, kurus nedrīkst dalīt. Euharistija
ir nedalāma. Svētās Mises liturģijā mēs izsakām savu ticību Kristus reālajai klātbūtnei
zem maizes un vīna zīmēm. Euharistija ir cerības sakraments, kas mūs sagatavo debesu
kāzu mielastam.