Parīzes arhibīskapa ingress Notre-Dame katedrālē

“Pirmāmkārtām, gribu kalpot un sludināt Evaņģēliju” – svinīgā ingresa laikā Parīzes Notre-Dame katedrālē teica arhibīskaps Henri Vingt-Trois. Svinības notika sestdienas vakarā. Tajās piedalījās vairāki simti ticīgo, kuri ļoti sirsnīgi uzņēma jauno Parīzes arhibīskapu. Svēto Misi koncelebrēja 20 bīskapi un 400 priesteri, galvenokārt, no Parīzes apgabala. Klātesoši bija apustuliskais nuncijs Francijā arhibīskaps Fortunato Baldelli un Lionas arhibīskaps, kardināls Filips Barbarins. Svinībās piedalījās arī civilas varas un citu reliģiju pārstāvji: ebreji un musulmaņi.

Arhibīskaps Vingt-Trois ir 140 Parīzes arhidiecēzes vadītājs. Kardināls Lustidžers, kurš pagājušajā svētdienā celebrēja savu ‘pēdējo’ Svēto Misi Notre-Dame katedrālē, bez šaubām, ticīgo atmiņā paliks kā viens no vispopulārākajiem bīskapiem Francijā. Pēc svinīgā ingresa katedrāles prāvests apsveica arhibīskapu. Kanclers nolasīja nominācijas dekrētu. Pēc tam sākās Svētā Mise. Liturģiskie dziedājumi tika izpildīti latīņu valodā. Homīlijā arhibīskaps uzsvēra, ka par savas misijas prioritāti viņš uzskata Evaņģēlija sludināšanu. Tāpēc Svētās Mises laikā pats nolasīja Evaņģēliju un nevis diakons.

Viņš apsolīja rūpēties par priesteriem un semināristiem. Piebildīsim, ka Parīzē ir trīs garīgie semināri: divi paredzēti Parīzes apgabalam, bet viens, kuru nodibināja kardināls Lustidžers, pieder Parīzes arhidiecēzei. Tajā mācas aptuveni simts semināristu. Nomināts pauda pateicību Jānim Pāvila II par uzticību. Viņš pateicās arī kardinālam Lustidžeram, no kura – kā pats teica – daudz ko ir mācījies. Atgādināja, ka pieņemot šo svarīgo amatu, viņš atgriežas pie savējiem, jo ir dzimis Parīzē. Tur mācījies un studējis. Pirms 36 gadiem saņēma priestera, bet pirms 17 – bīskapa svētības. Viņš bija Parīzes arhidecēzes palīgbīskaps.

Zināma veida liturģiskā novitāte bija tā, ka pirms Agnus Dei citu reliģiju garīgie vadītāji pienāca pie altāra, kur viens otram deva miera žestu. Skaidrojot Evaņģēlija fragmentu par aklā izdziedināšanu, arhibīskaps brīdināja no nepatiesām mācībām un aicināja ticīgos drosmīgi atzīt ticību Jēzum Kristum, kas ir patiesība, dzīvība un gaisma. Viņš norādīja uz daudzām sektām, kuru galvenās mītnes atrodas Parīzē.

Vairāk kā divas stundas ilgās svinības notika priekpilnā atmosfērā. Tas ir svarīgi, jo, kā zināms, pēc Vatikāna II koncila Francijas Baznīcā valda zināma krīze. Pastāv tendence slēpties. Tādēļ liturģija, bagātināta ar dziedājumiem un mūziku, ka arī homīlija ticīgajiem bija ļoti nozīmīga.

sk