Euharistijas Gads un Gavēnis

Dzīvojam Lielā Gavēņa liturģiskajā laikā. Ko nozīmē gandarīšanas ceļš, ko Baznīca mums piedāvā katru gadu? Pie mikrofona aicināju Kulta un sakramentu disciplīnas kongreācijas prefektu, kardinālu Franci Arinze.

Kardināls Arinze: Gavēnis ir sagatavošanās laiks Lieldienām. Euharistijas Gadā īpaši tiek akcentēts gandarīšanas sakraments. Apzinoties, ka esam grēcinieki, mums ir nepieciešama gandarīšana, nepieciešams atzīties savos grēkos un saņemt no Dieva piedošanu. Tādā veidā sagatavosimies Euharistijas svinībām, īpaši svētdienas Svētajai Misei. Svētdienā mums jālūdz Dievs kopā ar ticīgo kopienu. Būtu labi vismaz vienu stundu veltīt Altāra Sakramenta adorācijai. Dažas draudzes to veic vienreiz vai divreiz nedēļā. Tas nav pārā k smagi. Priesteri, reliģiozo ordeņu locekļi un kristīgie laji pavada stundu kopā ar Jēzu, kas apslēpts zem maizes un vīna zīmēm. Bez šaubām, tas nav daudz. Mums vajag padziļināt arī zināšanas par Euharistiju. Nesen Svētais tēvs mums pasniedza dokumentu “Mane Nobiscum Domine”, kas veltīts Euharistijas Gadam. Pirms tā tika publicēta enciklika “Ecclesiae de Eucharistia”. Arī Kulta un sakramentu disciplīnas kongregācija sagatavoja dokumentu “Redemptionis Sacramentum” par Euharistijas svinību ievērošanas normām un adorācijas ārpus Svētās Mises veicināšanu. Reliģiskie ordeņi, kongregācijas, diecēzes un draudzes tajā var atrast daudz un dažādus ieteikumus.

Euharistijas Gadā ir iespējams saņemt arī pilnīgas atlaidas. Tas ir patiesi nozīmīgs laiks, kad esam aicināti pārdomāt par savu dzīvi un tās jēgu...

Kardināls Arinze: Pa gājušā gada 17. decembrī Svētais tēvs piešķīra atlaidas katru reizi, kad ticīgie piedalās Euharistijas svinībās vai euharistiskajā adorācijā, tas ir, kontemplējot, meditējot vai arī skaitot Vesperu lūgšanu publiski izstādīta Sakramenta priekšā. Ticīgie, kuri nevar ierasties dievnamā, piemēram, slimnieki, gados veci, invalīdi, atlaidas var saņemt, piedaloties garīgā veidā euharistiskajā celebrācijā. Tas viss mūs iedrošina un mudina dzīvot kristīgu dzīvi.

Lūgšana, gandarīšana, želsirdības darbi: tas ir Lielā Gavēņa tradicionālais ceļš. Kāda šim ceļam ir dziļākā nozīme?

Kardināls Arinze: Lūgšana ir dvēseles pacelšana pie Dieva. Mēs lūdzam no Viņa sev un citiem nepieciešamās žēlastības. Svētais Jānis Damaskietis saka, ka mums ir jālūdzas vienmēr, jo lūgšana ir kā elpa. Cilvēks, kas ir miris, nespēj elpot. Jālūdzas vienmēr, bet sevišķi Lielā Gavēņa laikā. Ir nepieciešams intensificēt lūgšanu un ne tik daudz kvantitātes, cik kvalitātes dēļ. Tradicionāli gandarīšana iet kopsolī ar lūgšanu. Tas mums palīdz atteikties no kāda ēdiena, cigaretes dūma vai alkaholiskā dzēriena. Tā ir apzi ņa, ka esam grēcinieki un gribam atgriezties. Reizē tā ir arī garīgā disciplīna. Žēlsirdības darbi nozīmē dalīties ar citiem tajā, kas mums pieder, piemēram, laiks, smaids, labs vārds. Jēzus pats mums saka, ka mēs būsim tiesāti pēc solidaritātes un mīlestības pret izsalkušajiem, izslāpušajiem, kailajiem, ieslodzītajiem, pret visiem tiem, kuriem ir nepieciešama mūsu palīdzība. Tādā veidā trīs – lūgšana, gandarīšana un žēlsirdības darbi – kļūst par brīnišķīgu harmoniju.

Jānis Pāvils II vēstījumā šī gada Gavēnim mūs aicina lielāku uzmanību vērst pret gados vecākiem cilvēkiem...

Kardināls Arinze: Jā. Vēstījumā Svētais tēvs uzsver, ka dzīvība ir Dieva dāvana un mums ir jārūpējas par veciem ļaudīm, jābūt garīgi kopā ar viņiem. Gados veciem cilvēkiem pieder dzīves gudrība un pieredze, kuras nereti pietrūkst jauniešiem; viņi var un grib dalīties tajā. Tā ir savstarpējā bagātināšanās. Vecie ļaudis ap zinās , ka mūžības slieksnis ir tuvu un vairāk uzmanības velta eksistenciāliem jautājumiem. Mums ir nepieciešami gados vecie cilvēki.

Kas ir jādara kristiešiem, kuri negrib izniekot Lielā Gavēņa laiku?

Kardināls Arinze: Viņi var darīt ļoti daudz. Pirmāmkārtām, lasīt un pārdomāt Svētos Rakstus, kā arī Vatikāna II koncila dokumentus, pāvesta enciklikas un apustuliskās vēstules, Katoļu Baznīcas Katehismu. Šie nosauktie dokumenti stiprina un padziļina mūsu ticību. Vēl ir nepieciešama lūgšana, īpaši Svētā Mise. Tajā pat laikā mums ir jābūt pēc iespējas tuvāk tiem, kuri cieš. Darot to visu, īstenosim dzīvē Svētās Mises beigās priestera teiktos vārdus: Ejiet, Mise ir beigusies, ejiet un dzīvē īstenojiet to, ko esat saņēmuši, dzirdējuši, lūguši, dziedājuši.

Paldies par sarunu. Pie mikrofona bija Kulta un sakramentu disciplīnas kongreācijas prefekts, kardināls Francis Arinze.

sk