Rūpes par jauno priesteru formāciju

Šajās dienās Vatikānā norisinājās Katoļu izglītības kongregācijas rīkota konference. Pie mikrofona aicinājām dikastērija vadītāju, poļu kardinālu Zenonu Groholevski.

Eminence, kādas atziņas tika gūtas konferences laikā?

Uzskatu, ka šādas tikšanās Svētā Krēsla darbībā ir ļoti nozīmīgas. Katrā Romas kūrijas kongregācijā darbojas kardināli no visām pasaules valstīm. Katoļu izglītības kongrācijas rīkotajā konferencē bija pārstāvēti pieci kontinenti. Diskutējām par problēmām, kuras jāatrisina mūsu kongregācijai. Iepriecina fakts, ka saņēmām atbalstu tam, ko darām izglītības jomā. Konference apstiprināja mūsu ieskicētās darbības līnijas. Tikšanās laikā apspriedām ne tikai par to, ko esam veikuši pēdējos gados, bet arī jaunus darba projektus, kurus vēlamies īstenot nākotnē. Cilvēki, kuri nāk no dažādām kultūrām, mums norāda uz perspektīvām, par kurām neesam pat domājuši. Šī iemesla dēļ tikšanās bija ļoti svarīga.

Ko jūs gribētu pasvītrot tikšanās dalībniekiem adresētajā pāvesta vēstījumā?

Pirmajā vietā liktu klēra formācijas problēmu. Tai ir ārkārtīgi svarīga nozīme. Baznīcas nākotne zināmā veidā ir atkarīga no priesteriem, viņu formācijas, un ne tikai no intelektuālās, bet arī garīgās un cilvēciskās formācijas. Klēra formācijai šodien ir primārā nozīme.

Eminence, jūsuprāt, kādi kritēriji šodien ir jāievēro izvēloties kandidātus uz priesterību?

Nedomāju, ka vajadzētu kaut ko radikāli mainīt. Uzskatu, ka ir jāievēro Baznīcas notiektās normas, kas ir gadsimtos gūtās pieredzes auglis. Lai aizvien vairāk nostiprinās nepieciešamība pēc semināra. Jāsaka, ka visas atšķirīgās pieredzes, kas tika izmantotas klēra formācijas procesā gan koncila, gan pēc koncila laikā, ir bijušas neveiksmīgas. Pirms dot kaut ko citiem ir nepieciešams lai mums pašiem būtu kaut kas . Ir nepieciešams laiks klusumam, garīgās dzīves padziļināšanai, teoloģisko zināšanu iegūšanai, lai pēc tam varētu doties pasaulē un dāvāt šīs vērtības citiem.

Kādas ir to jauniešu, kuri jūtas aicināti uz priesterību, stiprās un vājas puses?

Jāsaka, ka situācija šodien ir mazliet citādāka nekā tā bija pirms 20 gadiem. Vājuma punkti ir: seklā garīgā dzīve, kultūras radītais apjukums, reliģisko zināšanu trūkums. Stiprais punkts ir jauniešu ideālisms. Šodien tas ir daudz stiprāks nekā pirms 20 gadiem. Šodien jaunieši vēlas padziļināt savu garīgo dzīvi. Viņi ar entuziasmu ķeras pie darba, kas nereti prasa atsacīšanos. Tā ir viena no nākamo priesteru formācijas pozitīvām iezīmēm. Jaunieši vēlas darboties, vēlas dot, vēlas būt iniciatori.

Vai mūsdienu sekularizētā kultūra netraucē saprast kristīgo vēstījumu?

Domāju, ka tā traucē, jo mēģina visu ieplānot. Tiek uzskatīts, ka viss ir vienāds, visas reliģijas ir vienādas, visiem ir taisnība. Relatīvisms nepieļauj diskusijas. Kavē arī patiesības un dzīves jēgas meklējumus. Tāpēc no kandidātiem pieprasām, lai viņiem būtu stiprs kristīgā s dz īves pamats. Kandidātam uz priesterību ir jāapzinās sava identitāte. Tikai tad varēsim diskutēt. Pagājušajā gadā apmeklēju Taizemi. Pirms tikšanās ar katoļu universitātes profesoriem un sarunas par katoļu identitāti valstī, kur katoļu skaits ir tikai 2 %, apmeklēju budistu universitāti. Tās rektore mūs ļoti laipni uzņēma. Jautāju viņai: „Ko jūs darāt budisma labā?” Rektore atbildēja: „Mūsu universitātē visiem studentiem, neatkarīgi no reliģijas un neatkarīgi no mācību programmas, divas stundas nedēļā ir jāklausās lekcija par budistu rakstiem”. Uzskatu, ka tas ir godīgi. Budistu universitātē students tiek orientēts uz budismu. Gribētu, lai katoļu universitātēs studenti tiktu orientēti uz katolicismu. Mums ir jāatklāj sava identitāte, lai varētu diskutēt ar citiem un dalīties ar tiem savā pieredzē un veikt domu apmaiņu.