Saruna ar mons. Rode par aicinājumiem

Otrais februāris ir Kunga prezentācijas Jeruzālemes templī svētku diena. Jau devīto reizi pēc kārtas šajā datumā tiek atzīmēta arī Konsekrētās Dzīves diena. Kāpēc šāda sakritība? Atbildēt uz šo jautājumu lūdzām Konsekrētās Dzīves institūtu un Apustuliskās Dzīves biedrību kongregācijas prefektu arhibīskapu Francu Rodé.

1997. gadā Svētais tēvs izteica vēlēšanos, lai otrais februāris, kurā Jēzus tika prezentēts Jeruzālemes svētnīcā kā pasaules Gaisma, Baznīcā tiktu veltīts reliģiozo ordeņu locekļiem. Tajā mēs pateicamies Dievam par šo lielo dāvanu. Reizē tas ir aicinājums, sekojot Kristum kļūt par pasaules gaismu.

Kāda ir situācija šodien pasaulē? Pastāstiet, lūdzu, par Dievam veltījušos personu skaitu.

Pasaulē ir apmēram viens miljons Dievam veltījušos personu. Šis skaitlis ietver reliģiskos ordeņus un institūtus, apustuliskās dzīves biedrības, sekulārinstitūtus, klauzūras klosterus un citus konsekrētās dzīves veidus. Varam teikt, ka šodien tā ir diezgan dzīva un vitāla. Dažās Āzijas un Āfrikas valstīs aicinājumu uz klosterdzīvi skaits aizvien pieaug. Savukārt Eiropā – sekularizācijas un citu faktoru kā dzimstības līmeņa pazemināšanās un tautas novecošanās dēļ – aicinājumu skaits strauji sarūk. To pašu var teikt par Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu. Taču neraugoties uz to, reliģiskie institūti turpina veikt savu cēlo misiju, pirmāmkārtām, audzināšanas jomā, kā arī slimnieku un trūkumcietēju aprūpē. Tiem svarīga loma ir draudzes dzīvē, piemēram, katehēzē vai arī rūpējoties par par imigrantiem, narkomāniem, nepilngadīgām mātēm un t.t. Šodien aicinājumu uz aktīva apustuliskā darba kongregācijām skaits sarūk turpretī uz klauzūras jeb kontemplatīviem klosteriem pieaug.

Vai šodien jaunieši spēj saklausīt Kunga aicinājumu? Kas viņus visvairāk fascinē?

Kungs aicina jauniešus visos laikos un vietās. Taču, lai jaunieši spētu saklausīt un pieņemt Viņa aicinājumu, ir nepieciešama veselīga vide, kur nobriestu domas un dzīves veida izvēles lēmums. Šajā ziņā ir ļoti svarīga ģimene, kā arī draudzes kopiena un tajā esošās grupas, apvienības, kustības. Bez šaubām, ne mazāk svarīga ir pašu konsekrētās dzīves locekļu priekpilna liecība.

Kā šodien var īstenot nabadzības, paklausības un šķīstības evaņģēliskos padomus?

Šo trīs padomu īstenošana ir mūsu atbilde uz Kristus mīlestību. Padomu būtību atklāj dikastērija izstrādātais dokuments ar nosaukumu: „Doties ceļā no Kristus”. Tas publicēts 2002. gadā. Trīs evaņģēliskie padomi mums norāda uz Kristu. Šķīstība veido mūsu sirdis līdzīgas Kristus sirdij un palīdz mīlēt tā kā Viņš mūs mīl. Nabadzības solījums palīdz mums atbrīvoties no lietu verdzības, kurā mūs ievelk konsumisma reklāmu tīkli, un atklāt Kristu kā vienīgo dārgumu par kuru ir vērts dzīvot. Paklausībā mēs visu savu dzīvi saliekam Viņa rokās, lai tajā īstenotos Dieva griba un plāns. Tad mūsu dzīve kļūs par šedevru.

Ekselence, kādi ir galvenie izaicinājumi?

Viens no tādiem varētu būt mūsu radikālā atbilde uz Kunga aicinājumu. Viņš vēršas pie katra reliģiozā un reliģiozās. Tur ir reliģiskās dzīves patiesā un visdziļākā jēga. Sekot Kristus aicinājumam un dzīvē īstenot evaņģēlija ideālus visā tā skaistumā – tāds ir uzdevums un misija. Ja viņi seko savam aicinājumam, atbild Kungam, viņi ir patiesi Evaņģēlija liecinikie mūsdienu pasaulē. Cilvēki, īpaši jaunieši, redzot šo piemēru, labprāt sekos tam.

K o pasaule gaida no Dievam veltītām personām?

Pirmāmkārtām vēlas redzēt iekšējo mieru, sakopotības un lūgšanas garu, viņu izdzīvoto dzīvi, tās dziļo nozīmi. Šodien cilvēks bieži jūtas satraukts, nomaldījies, dzīvo virspusēji, steigā un nemierā. Gaida no klosterbrāļiem un māsam piemēru un apstiprinājumu, ka vienīgi Dievs dāvā cilvēka dzīvei jēgu.

Pie mikrofona bija Konsekrētās Dzīves institūtu un Apustuliskās Dzīves biedrību kongregācijas prefekts arhibīskaps Francs Rodé